Pāriet uz galveno saturu

Google Antigravity: mans pirmais iespaids par rīku, ko pēdējās dienas lietoju no rīta līdz vakaram

Šis raksts ir vairāk par manu sajūsmu un pirmo iespaidu, nevis “lielais tehniskais ceļvedis”.

Pēdējās dienas man ir pagājušas vienā režīmā: no rīta atveru datoru, uztaisu kafiju un uzreiz ķeros klāt vienam jaunam rīkam, kas mani patīkami “izsita no sliedēm”. Tas ir Google Antigravity. Es to lietoju no rīta līdz vakaram, jo sajūta ir tāda, ka beidzot parādījies instruments, kas nevis vienkārši palīdz ar kodu, bet reāli izdara.

Es parasti esmu skeptisks pret skaļiem solījumiem “AI uzprogrammēs visu tavā vietā”. Bet šoreiz sajūta ir citāda, jo Antigravity nav tikai čats vai autokompleters. Tas ir “agent-first” rīks, kur AI var strādāt kā aģents: plānot uzdevumu, veikt izmaiņas kodā, palaist komandas terminālī un pārbaudīt rezultātu pārlūkā. Tas ir tieši tas līmenis, kas man līdz šim bieži pietrūka.

Īsumā: kas ir Google Antigravity un ar ko tas atšķiras

Google Antigravity ir izstrādes vide, kas domāta darbam “uzdevuma līmenī”, nevis “koda rindiņas līmenī”. Tu vari deleģēt uzdevumu (piemēram, “izveido formu + API integrāciju + kļūdu apstrādi + rezultātu attēlošanu”), un aģents pats organizē izpildi: izpēta projektu, saliek loģisku struktūru un palīdz tikt līdz pārbaudāmam rezultātam.

Man personīgi visvairāk patīk, ka šis rīks palīdz tieši tur, kur parasti pazūd laiks: “salikt visu kopā”, nevis vienkārši uzrakstīt vienu koda gabalu.

Mans “lakmusa tests”: PSI forma, ko es mēģinu uztaisīt kopš 2022. gada

Es jau kopš 2022. gada regulāri testēju vienu un to pašu lietu: vai AI spēj palīdzēt uzprogrammēt kaut ko praktisku pilnīgam iesācējam, nevis tikai kā palīgs profesionālim. Man ir savs “lakmusa papīrs” — PageSpeed Insights (PSI) testa forma/spraudnis mājaslapai, kas izmanto Google API, korekti apstrādā atbildes un ir normāli lietojams apmeklētājiem. Katru gadu vairākas reizes šo atkārtoju. Ar katru gadu kļuva nedaudz labāk, bet ilgu laiku tas bija “gandrīz, bet ne līdz galam”.

Pagājušajā gadā man nebija daudz laika, pamēģināju dažus piegājienus ar Claude Sonnet un Opus modeļiem — varēja dabūt fragmentus, bet līdz gatavam risinājumam tā arī netiku.

Un tad šī gada sākumā, garajās brīvdienās, es atradu Antigravity — un te bija tas brīdis, kad gribējās pateikt: “ak tu brīnums”. Tas, ko agrāk bakstīju vairākos piegājienos, šoreiz tika izdarīts dažās stundās. Un, jā — interesantākais ir tas, ka tas nebija stāsts par “kodu pa gabaliņiem”, bet par reālu izpildījumu, kas saliek visu kopā.

Mana PSI testa forma uz seos.lv

Mana PSI testa forma šobrīd ir šeit:

https://seos.lv/noderigi/majaslapas-atruma-tests

Godīgi sakot, pašu “vienkāršu PSI izsaukumu” es varētu uztaisīt arī pats. Bet tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka Antigravity iedeva tieši to, kas parasti apēd laiku:

  • loģisku struktūru (nevis “koda putru”);
  • normālu plūsmu no “ievadi URL” līdz rezultātu attēlošanai;
  • saprotamu verifikāciju, ka tas tiešām strādā.

Te ir tas psiholoģiskais klikšķis: tu vairs netērē nedēļas uz “ieskriešanos”, jo aģents var izdarīt to sagatavošanas un salikšanas darbu, kas citādi ir 80% no aizķeršanās.

Ko par Antigravity saka citi: īsais “tirgus pulss” (Reddit)

Lai saprastu, vai mans iespaids nav tikai “svaiguma efekts”, paskatījos arī, ko raksta cilvēki, kas to testē ikdienas darbā. Te ir divi pavedieni, kurus palasīju:

Neredzu jēgu pārstāstīt visu, bet kopējā noskaņa ir pietiekami skaidra.

Kas cilvēkiem patīk visbiežāk:

  • rīks dod sajūtu, ka vari strādāt “kā IDE”, bet ar jaudīgu agentisku slāni;
  • tas labi tiek galā ar praktiskiem uzdevumiem: UI izmaiņas, refaktori, kļūdu labojumi;
  • daudziem patīk, ka var turpināt darbu arī tad, ja kaut kur iestājas limits (par to zemāk).

Kur parādās kritika:

  • dažiem ir sajūta, ka rīks joprojām ir “jauns” un vietām mēdz būt nestabilitāte;
  • ja ļauj aģentam visu sabūvēt vienā milzīgā failā, projekts ātri kļūst smagnējs;
  • labāk strādā, ja uzdevumu sadala mazās, skaidrās porcijās ar konkrētiem kritērijiem.

Kā es to lietoju praksē: lietošanas “case”

Zemāk ir scenāriji, kur Antigravity man deva vislielāko ieguvumu. Šis ir pirmais iespaids no reālas lietošanas, nevis teorija.

1) “No idejas līdz strādā” vienā sesijā

Ja uzdevums ir skaidrs (piemēram, forma + API pieprasījums + rezultātu attēlošana), Antigravity stiprā puse ir tieši end-to-end izpilde. Tu vari vadīt procesu, nevis sēdēt un manuāli salikt visu puzli kopā.

2) UI iterācijas “task level”

Man patīk, ka varu uzdot uzdevumu cilvēka valodā: “pievieno Mobile/Desktop pārslēgšanu”, “izcel galvenās metrikas”, “pievieno validāciju”, “parādi kļūdu paziņojumus saprotami”. Un aģents pats izstaigā kodu un saliek kopā. Tas ir īpaši vērtīgi, ja tu negribi iestigt sīkumos, bet gribi redzēt strādājošu rezultātu.

3) Refaktors bez iekšējas pretošanās

To, ko parasti atliek (“vajadzētu sakārtot struktūru”, “izcelt loģiku modulī”, “pārdēvēt un salikt vienotu naming”), aģents izdara daudz ātrāk, ja tu viņam pasaki:

  • ko drīkst mainīt;
  • ko nedrīkst aiztikt;
  • kā izskatās “gatavs”.

4) Dokumentācija un “pabeigtības sajūta”

Pat ja tu neesi programmētājs, ļoti palīdz tas, ka pēc izpildes vari palūgt īsu kopsavilkumu: kas izdarīts, kur kas atrodas, kā pārbaudīt un ko darīt, ja rodas kļūda. Tas dod “pabeigtības sajūtu” un mazina stresu nākamajā reizē, kad atver projektu.

Limiti un kvotas: realitāte, ar ko vienkārši jāsadzīvo

Jā, kvotas eksistē, un tas nav pārsteigums. Bet man ļoti patika viena praktiska lieta, ko pamanīja arī citi lietotāji: ja viens modelis sasniedz limitu, bieži vien var pārslēgties uz citu modeli un turpināt no tās pašas vietas.

“I've been using it today and it works really well. One nice thing I've noticed is that even if one model hits the limit, I can switch to another model and ask it to just continue from where the previous model stopped.”

Tas ir svarīgi, jo ļauj nepazaudēt ritmu. Praktiski tas nozīmē: ja esi “uz viļņa” un projekts iet uz priekšu, tu vari turpināt, nevis apstāties tieši vidū.

Ko es ieteiktu, lai kvotas netraucē ikdienā:

  • dod aģentam vienu skaidru uzdevumu, nevis piecus uzreiz;
  • sarežģītām lietām sāc ar plānu, bet izpildi sadali pa posmiem;
  • pēc katra posma palūdz īsu kopsavilkumu “kas izdarīts un kas nākamais”.

Mans secinājums: kāpēc es par šo rīku esmu tik sajūsmināts

Man pat ir bails padomāt, kāda nākotne mūs gaida. Sajūta ir tāda, ka līdz “īstam” lūzumam pietrūkst vairs salīdzinoši maz. Kad tas notiks, ierobežojums būs nevis “vai tu proti programmēt”, bet “vai tu proti nodefinēt, ko tieši gribi uzbūvēt”.

Un tieši tāpēc Antigravity mani aizrauj: tas padara idejas īstenošanu tik tiešu, ka mans darbs reāli sāk atgādināt sapņu darbu. Daudz kas, kam agrāk vajadzēja atsevišķus cilvēkus vai nedēļas koordinācijas, tagad pārvēršas par skaidru uzdevumu, ko varu vadīt pats.

Drošība

Tā kā Antigravity var strādāt ar termināli un pārlūku, vienkārši saglabā veselīgu piesardzību: strādā ar versiju kontroli (Git), taisi rezerves kopijas un nepalaid automātiski neko destruktīvu. Manā pieredzē pietiek ar elementāru disciplīnu, un viss ir mierīgi.

Noderīgas saites